Ar Lieni sadraudzējāmies caur kopīgiem paziņām. Pirms dažiem gadiem mana vīra māsa atveda viņu ciemos pie mums. Mēs kļuvām par labām draudzenēm, bet… arī mana dzīve uzreiz sāka ļoti mainīties.
Mums ar Lieni bija daudz kas kopīgs. Mēs dzīvojām Rīgā vienā rajonā – Mežciemā, mūsu bērni mācījās vienā skolā un tā tālāk… Un, lai gan es neteiktu, ka mēs uzreiz kļuvām par īpaši tuvām draudzenēm, es viņu tomēr sāku uzskatīt par labu draudzeni. Es dalījos ar viņu visā, kas notika manā dzīvē. Turklāt man bija daudz ko pastāstīt viņai.
Burtiski dažus mēnešus pēc iepazīšanās ar Lieni man sākās visvisādas ķibeles. Un pats galvenais, bija brīži, kad sākās kaut kas labs, bet tad pēkšņi viss sāka iet atkal uz slikto pusi.
Piemēram, reiz mums ar vīru bija liels strīds. Mēs bijām tuvu šķiršanās, un tad pēkšņi viss uzlabojās. Mārtiņš man teica, ka viņš visu ir apdomājis, ka vēlas saglabāt ģimeni un ka mums vajadzētu iet pie ģimenes psihologa. Es biju laimīga un nekavējoties par to informēju Lieni. Viņa bija ļoti priecīga par mani.
– Ak, mīļā, kādas labas ziņas, – viņa pasmaidīja. – Es esmu tik priecīga par tevi!
Pagāja tikai divas nedēļas, mēs aizgājām uz trim seansiem pie konsultanta, un Mārtiņš teica, ka viņš visu ir sapratis. Un sapratis viņš ir to, ka labāk būs mums abiem, ja mēs sāksim katrs savu dzīvi. Un, galu galā, mūsu laulība tiešām izjuka.
Protams, es to uztvēru smagi. Bet ar to nelaimes manā dzīvē nebeidzās. Tad darbā mani gribēja paaugstināt amatā un pat paaugstināt algu. Taču pēdējā brīdī darbā pieņēma priekšnieka radinieci.
Lasi vēl: Balts rokas padala bālas, bet zilais izceļ nepilnības: kādu manikīru izvēlēties sievietēm 50+
Un līdzīgi notikumi notika vēl ne reizi vien. Kādu dienu es satiku Natāliju, sava bijušā vīra māsu. Tieši viņa mani savulaik bija iepazīstinājusi ar Lieni. Un sarunas laikā es viņai pasūdzējos par visu, kas ar mani ir pēdējā laikā noticis. Natālija uz mani paskatījās un jautāja:
Lai izlasītu stāsta nobeigumu, šķir nākošo lapu:
